2026-10-28 · Ivars Bajārs

Lieta par 14 km/h, kuru tiesa izlems 2028. gadā

40 eiro sods par 14 km/h pārsniegumu dzīvojamajā zonā, četri lēmumi un tiesas nolēmums 2028. gadā. Ko šī lieta stāsta par procesuālo ekonomiju, samērīgumu un pierādīšanas pienākumu, un ko darīt, ja pašam pienāk kameras sods.

Īsumā: par 14 km/h pārsniegumu dzīvojamajā zonā piemērots 40 eiro sods, un tiesa nolēmumu paziņos 2028. gada janvārī, ap 15 mēnešiem pēc lietas saņemšanas, lai gan tiesas standarts šādām lietām ir 6,1 mēnesis. Praktiskā mācība: viss izšķiras pirmajā sūdzībā, kas jāiesniedz 10 darbdienu laikā.

Vienu vasaras dienu kamera dzīvojamajā zonā nofiksēja auto, kas brauca 34 km/h, nevis atļautos 20. Sods: 40 eiro. Tiesa šo lietu izskatīs 2028. gada janvārī. Šis ir stāsts par to, kā valsts vienā lēmumā vienam sertifikātam min divus derīguma termiņus un pēc tam pusotru gadu gaida, lai kāds to izlemtu.

Kas notika šajā lietā? 14 km/h, četri lēmumi un 18 mēneši

Iestāde šo lietu izlēma mēneša laikā. Tiesai tam vajadzēs pusotru gadu.

No pārkāpuma līdz tiesas nolēmumam paies gandrīz 18 mēneši. Pa šo laiku auto var būt pārdots, uzņēmums pārveidots, vadītājs aizmirsis, kurš tad bija pie stūres, un sods joprojām nav ne spēkā, ne atcelts. Vienīgais, kas šajā laikā paliks nemainīgs, ir 40 eiro.

Cik valstij izmaksā 40 eiro sods?

Precīzu summu neviens nav aprēķinājis, un tieši tā ir problēma. Bet saskaitīt, kas šajā lietā jau ir strādājis, var:

• Tehnika: sertificēta mērierīce ar atkārtotu verificēšanu un sistēma, kas fiksē, apstrādā un nosūta datus.
• Pirmā amatpersona: sagatavo un nosūta lēmumu par soda piemērošanu.
• Augstākā amatpersona: iestādes priekšnieks izskata sūdzību un paraksta četru lapu lēmumu ar atsaucēm uz likumiem, noteikumiem un lēmumiem. Arī tam, kurš šo tekstu sagatavoja, ir alga.
• Tiesa: kanceleja reģistrē sūdzību, tiesnesis pārbauda materiālus, izvērtē lūgumus, meklē sertifikātu iestādes tīmekļa vietnē un sagatavo lēmumu ar atsaucēm uz juridisko literatūru. Tieši tā: uz juridisko literatūru, par 14 km/h.
• Nākotne: vēl viens spriedums 2028. gadā, un iespējams, ka arī tālāk.

Par 40 eiro strādā vismaz divas iestādes, ieskaitot vienu no valsts dārgākajiem resursiem: tiesneša laiku. Pat ja katrs iesaistītais lietai veltīja tikai dažas stundas, kopējais darba laiks gandrīz noteikti jau ir vērtīgāks par pašu sodu.

Un šeit ir ironija: sods nav spēkā, kamēr tiesa nav izlēmusi. Tātad valsts ir iztērējusi resursus, lai 40 eiro saņemtu, labākajā gadījumā, 2028. gadā.

Taisnības labad ir jāpiebilst: 34 km/h dzīvojamajā zonā, kur spēlējas bērni, nav nieks, un par ātruma kontroli neviens nestrīdas. Problēma nav kamera. Problēma ir tas, kas notiek pēc tam.

Ko likums saka par lietas izskatīšanas termiņu?

Likums par termiņiem runā skaidri. Realitāte runā citu valodu.

Ko saka likums.

• Administratīvās atbildības likuma (AAL) mērķis ir, ievērojot personas pamattiesības, „nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu” (AAL 1. pants).
• Procesuālās ekonomijas princips: amatpersona un tiesa izvēlas un veic procesuālās darbības tā, „lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma procesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk” (AAL 32. pants).
• Tiesnesis lietu sagatavo izskatīšanai, „lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas savlaicīgu izskatīšanu” (AAL 198. panta pirmā daļa).

Tā paša 198. panta pamatā tiesa arī noteica: nolēmums 2028. gada janvārī. Savlaicīgi.

Ko saka pašu tiesu standarti. Katru gadu tiek noteikts, cik ilgi vidēji drīkst izskatīt lietas. Administratīvo pārkāpumu lietām pirmajā instancē 2026. gada standarts ir 6,1 mēnesis, un 2025. gadā faktiskais vidējais bija 4,1 mēnesis. Šajā lietā no sūdzības saņemšanas tiesā līdz nolēmumam paies ap 15 mēnešiem: gandrīz trīsreiz vairāk par standartu un gandrīz četrreiz vairāk par vidējo.

Divi laika ritmi. Sodītajam sūdzība augstākai amatpersonai jāiesniedz 10 darbdienu laikā (AAL 168. panta pirmā daļa). Nokavē vienu dienu, un sūdzība netiek izskatīta. Valstij atbildei ir pusotrs gads, un sekas nav nekādas. Par to, cik īsas ir šīs 10 dienas, ja materiālus izsniedz tikai pēdējā brīdī, būs nākamais raksts.

Saprātīgs termiņš nav tukšs vārds. Administratīvā procesa likums paredz, ka tiesību normas jāpiemēro saprātīgi un samērīgi (APL 4., 8. un 13. pants). Lai gan administratīvā pārkāpuma procesā galvenais ir AAL, šie vispārējie tiesību principi neiztvaiko tikai tāpēc, ka sods ir mazs. Un tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā garantē arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pants.

Kas jāpierāda iestādei? Viens sertifikāts, divi derīguma termiņi

Nevainīguma prezumpcija Latvijā nav tikai krimināllietu privilēģija. „Personai nav jāpierāda savs nevainīgums. Visas saprātīgās šaubas par vainu, ja tās nevar novērst ar pierādījumu pārbaudi, vērtē par labu personai” (AAL 29. pants). Un: „Pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma procesā ir amatpersonai” (AAL 89. panta pirmā daļa).

Tagad skatāmies, kā tas izskatījās praksē.

1. Mērierīce, kas verificēta divreiz. Augstākās amatpersonas lēmuma pirmajā lapā mērierīces sertifikāts ir derīgs līdz septembrim. Ceturtajā lapā tas pats sertifikāts ir derīgs līdz decembrim. Viens dokuments, viens numurs, divi datumi. Turklāt tieši par šo jautājumu sūdzētājs īpaši lūdza izsniegt pierādījumus.
2. Sertifikāts, kura lietā nav. Tiesa konstatēja, ka lietas materiālos sertifikāta nav. Bet tas atradās iestādes tīmekļa vietnē, un tiesa tur to pati atrada. Tā paša lēmuma turpmākajā daļā tiesa skaidro, ka tā „neveic izmeklēšanas funkcijas”. Izmeklēšana, acīmredzot, sākas tikai pēc otrā klikšķa.
3. Ceļa zīme, kuru neviens nepierāda. Sūdzētājs jautāja vienkārši: kur ir dzīvojamās zonas zīme, un vai auto pa to iebrauca? Iestāde pirmajā lēmumā tikai citēja Ceļu satiksmes noteikumu 101. punktu, kas uzskaita četras dažādas teritorijas ar 20 km/h. Tikai otrajā lēmumā parādās vārdi „dzīvojamā zona”, bet bez zīmes atrašanās vietas. Tiesa lūgumu pieprasīt pierādījumus par zīmi noraidīja: iestāde tiesai papildu pierādījumus iesniegt nedrīkst (AAL 191. panta otrā daļa), un viss bija jāpierāda jau iestādē.

Rezultāts: ja iestāde kādu apstākli nepierādīja un tiesa to vairs neprasa, AAL 29. pants saka, ka saprātīgās šaubas vērtē par labu personai. Vai tiesa tā izlems, uzzināsim 2028. gadā. Bet šādas lietas izvērtēšanai pietiek ar vienu pēcpusdienu, nevis pusotru gadu.

Vai pusotra gada gaidīšana atbilst Satversmei un samērīgumam?

Satversmes 92. pants sola, ka „ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā” un ka „ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vainīgums nav atzīts saskaņā ar likumu”. Taisnīga tiesa nav tikai neatkarīgs tiesnesis. Tā ir arī tiesa, kas izlemj, kamēr lieta vēl kaut ko nozīmē.

Satversmes 89. pants uzliek valstij pienākumu pamattiesības ne tikai atzīt, bet arī aizsargāt. Tiesība uz tiesu, kas atbildēs 2028. gadā par 2026. gada vasaras 40 eiro, formāli ir nodrošināta. Praktiski tā ir rinda.

Un samērīgums strādā abos virzienos. Administratīvā procesa likums saka: „Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam” (APL 13. pants). Ja to pašu principu attiecinām uz pašas valsts rīcību, jājautā: vai sabiedrības ieguvums no šīs lietas ir lielāks par to, ko tā izmaksā sabiedrībai?

Atbilde nav „neiekasēt sodus”. Atbilde ir labāk sagatavoti lēmumi jau pirmajā reizē: ar zīmes atrašanās vietu, ar vienu derīguma termiņu un ar sertifikātu lietā. Tad vēlāk nebūtu ne sūdzību, ne tiesas, ne 2028. gada.

Ko darīt, ja saņem kameras sodu?

Galvenā mācība no šīs lietas ir neliela un praktiska: viss izšķiras pirmajā sūdzībā. Tiesa skaidri pateica, ka tiesas process „nav administratīvā pārkāpuma lietas apstākļu izmeklēšanas turpinājums”. Ja kaut ko neprasīji un neapstrīdēji iestādē, tiesā to vēlāk izdarīt var būt par vēlu (AAL 191. pants).

Tātad sūdzībā augstākai amatpersonai uzreiz jājautā viss: kura ceļa zīme un kur, kurš sertifikāts un kāds tā derīguma termiņš, kur ir video, un jālūdz izsniegt pierādījumus. Un tas jāizdara 10 darbdienu laikā.

Šeit palīdz LexAI. Pakalpojums „Kameras soda apstrīdēšana” sagatavo sūdzības projektu, kurā visi šie jautājumi ir jau no sākuma, ar atsaucēm uz AAL un Ceļu satiksmes noteikumiem un saiti uz likumi.lv. Tas nesola, ka sods tiks atcelts, jo to izlemj iestāde un tiesa. Bet tas palīdz, lai sūdzībā nekas svarīgs netiktu aizmirsts un lai tiesai pēc pusotra gada būtu ko vērtēt. Reģistrācija lexai.lv ir bez maksas.

Jautājumi un atbildes. Īsās atbildes uz biežākajiem jautājumiem par kameras sodu; normas pārbaudītas likumi.lv 2026. gada 31. oktobrī. Saistītie raksti: Septiņas kļūdas, ko AI pieļauj latviešu juridiskajā tekstā un Kādi AI juridiskie rīki ir pieejami Latvijā.

Kā apstrīdēt fotoradara jeb kameras sodu Latvijā?

Lēmumu par soda piemērošanu pārsūdz augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas, un sūdzību iesniedz tai amatpersonai, kas lēmumu pieņēma (AAL 168. panta pirmā un otrā daļa). Ja auto vadīja cits cilvēks, sūdzībā norāda vadītāju un pievieno pierādījumus (AAL 163. panta pirmā daļa). Augstākas amatpersonas lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā vēl 10 darbdienu laikā, sūdzību iesniedzot iestādē (AAL 186. panta pirmā un trešā daļa).

Cik dienu laikā jāiesniedz sūdzība par administratīvo sodu?

10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas (AAL 168. panta pirmā daļa). Nokavētu sūdzību augstākā amatpersona neizskata (168. panta trešā daļa), ja vien termiņu neatjauno attaisnojoša iemesla dēļ (AAL 169. pants). Tiesai adresētai sūdzībai ir tie paši 10 darbdienu (AAL 186. panta pirmā daļa).

Ko rakstīt sūdzībā par kameras sodu?

Likums prasa norādīt adresātu, savus datus, pārsūdzēto lēmumu, kādā apjomā to pārsūdz, argumentus, prasījumu, pielikumus un datumu, un sūdzību paraksta (AAL 167. pants). Šīs lietas mācība: uzreiz jautā, kura ceļa zīme un kur tā atrodas, kurš mērierīces sertifikāts un kāds tā derīguma termiņš, kur ir video, un lūdz izsniegt pierādījumus, jo tiesā iestāde jaunus pierādījumus vairs iesniegt nedrīkst (AAL 191. panta otrā daļa).

Cik ilgi tiesa izskata administratīvā pārkāpuma lietu Latvijā?

Tieslietu padomes standarts 2026. gadam pirmās instances administratīvo pārkāpumu lietām ir 6,1 mēnesis, un 2025. gadā vidēji lietas izskatīja 4,1 mēnesī. Šajā lietā tiesa nolēmumu paziņos 2028. gada janvārī, ap 15 mēnešiem pēc lietas saņemšanas.

Raksts sagatavots pēc faktiskas lietas materiāliem; visi identificējošie dati ir noņemti. Raksts ir viedoklis un informācija, nevis individuāla juridiskā konsultācija. Tiesību normas pārbaudītas likumi.lv 2026. gada 20. oktobrī; jautājumu un atbilžu sadaļa — 2026. gada 31. oktobrī. Autors: Ivars Bajārs, jurists, LexAI veidotājs.

Atsauces

1. Latvijas Republikas Satversme: 89. un 92. pants.
2. Administratīvās atbildības likums: 1., 29., 32. pants, 89. panta pirmā daļa, 163. panta pirmā daļa, 167. pants, 168. panta pirmā–trešā daļa, 169. pants, 186. panta pirmā un trešā daļa, 191. panta otrā daļa, 198. panta pirmā daļa.
3. Administratīvā procesa likums: 4., 8., 13. pants.
4. Ceļu satiksmes noteikumi (MK 02.06.2015. noteikumi Nr. 279): 101. punkts.
5. Tieslietu padome. Lietu izskatīšanas termiņu standarti 2026. gadam: administratīvo pārkāpumu lietas pirmajā instancē, standarts 2026. gadam 6,1 mēn.; izpilde 2025. gadā 4,1 mēn.
6. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, 6. pants (tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā).
7. Lietas materiāli: lēmums par soda piemērošanu, augstākās amatpersonas lēmums, tiesas lēmums par tiesvedības ierosināšanu (2026). Autora rīcībā; publiski netiek izpausti.